1.Attзls Jaundzimuрo vidзjais paredzamais mыюa ilgums gados, pa dzimumiem
Avots: CSP
Rādītājs, kas liecina par nevienlīdzību veselībā, ir atšķirība starp jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu lauku iedzīvotājiem un pilsētniekiem – lauku iedzīvotājiem tas ir par apmēram par 2 gadiem īsāks26.
Arī citu Stratēģijas mērķu sasniegšanā ir notikusi pozitīva virzība, ievērojami samazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, uzlabojušies zīdīšanas rādītāji, bet mērķi nav sasniegti. Atsevišķu mērķu sasniegšana bijusi ar negatīvu tendenci, piemēram, pieaugusi adipozitāte un saslimstība ar diabētu.
Galvenie saslimstības, invaliditātes un mirstības cēloņi Latvijā ir neinfekcijas slimības. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi.
Latvijā 7,2% vīriešu un 11,0% sieviešu savu veselības stāvokli uzskata par diezgan sliktu un sliktu un tikai 29,2% vīriešu un 27,9% sieviešu – par diezgan labu. Savukārt līdz ar vecumu samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā labu.27
2.Attēls Respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums (īpatsvars)
Avots: CSP, EU-SILC apsekojums, 2006
Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība arī sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2008.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 16 % respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar finansiāli atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm28. Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas.
Salīdzinot respondentu veselības stāvokļa pašnovērtējumu atkarībā no ienākumu līmeņa, pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem procentuāli mazāk (39% vīriešu, 36,1% sieviešu) savu veselības stāvokli raksturo kā labu, nekā tie, kuru ienākumi ir augstāki (56,8% vīriešu, 51,6% sieviešu)29.
Dzīve nabadzībā biežāk ir saistīta ar t.s. riska uzvedību– paaugstinātu psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola), depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru30. Atbilstoši CSP datiem 2008. gadā Latvijā nabadzības riska indekss, kas raksturo nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, bija 26%. Turklāt šis rādītājs sievietēm (27%) ir augstāks nekā vīriešiem (24,2%).31
Pieejamība (gan finansiāla, gan teritoriāla, gan speciālistu pieejamība) veselības aprūpes pakalpojumiem raksturo veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un efektivitāti. Latvijā daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama.32 Kā liecina pētījuma rezultāti33, 45,5% no respondentiem, kuriem pēdējā gada laikā bijusi nepieciešamība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un viņi no tiem atteikušies, to darījuši finansiālu iemeslu dēļ.
Pētot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gandrīz piektā daļa (17,7%) respondentu uzskata, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ārsta speciālista konsultācija ir bijusi nepieciešama, bet tā nav veikta nepietiekamu finansiālu līdzekļu dēļ (23,7%), rindu dēļ (12,8%), attāluma vai transporta trūkuma dēļ (5,4%). Tas liecina, ka pieejamības problēmas tieši šajā sektorā ir vienas no visizteiktākajām. Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 100 Ls) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem, salīdzinot ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti34.